Energoefektivitāte Vide

Izvēloties apkures iekārtas, divām trešdaļām jeb 66% aptaujāto iedzīvotāju svarīga ir iekārtas siltumatdeve. Tās cena ir nozīmīgs kritērijs 58%, savukārt energoefektivitāte – 56% respondentu. Tas secināts Izglītības, kultūras un inovatīvo projektu asociācijas (IKIPA) veiktajā aptaujā informatīvās kampaņas “Mana māja. Mana vide” ietvaros.

Kampaņa aicina izmantot brīdi starp apkures sezonām, lai izvērtētu savas iekārtas efektivitāti, tehnisko stāvokli un energoresursu patēriņu. Vecas un neefektīvas apkures krāsnis un katli ne tikai veicina liekas naudas "izkūpēšanu" dūmenī, bet arī ir lielākie gaisa piesārņojuma avoti – tie ir smalko PM daļiņu avots, kas kopumā Latvijā rada ap 50% no to kopējā piesārņojuma.

Ar energoefektivitāti 65% aptaujas dalībnieku saprot enerģijas lietderīgu izmantošanu, 57% atzīmēja iespējami zemu enerģijas patēriņu, bet 46% uzskata, ka būtiska ir augsta un efektīva siltumatdeve. Lai nodrošinātu augstāku apkures iekārtas lietderības koeficientu un mazāku kurināmā patēriņu, eksperti iesaka savas apkures iekārtas izmantot pareizi un noteikt apsildāmās telpas izmēram atbilstošas jaudas, kā arī iekārtas regulāri tīrīt un izmantot kvalitatīvu kurināmo.

Apkures iekārtu izvēlei un to pareizai ekspluatācijai ir ļoti būtiska loma gaisa kvalitātē. Galvenie gaisa piesārņojuma avoti Latvijā ir vairāki – rūpniecība, intensīva autosatiksme, lauksaimniecība, kā arī mājsaimniecības un pakalpojumu sektors (mazie uzņēmumi, veikali u.c. pakalpojumu sniedzēji), kur emisijas rodas no biomasas sadedzināšanas (t.sk. malkas un šķeldas dedzināšana) apkurei. Tādēļ pozitīvi vērtējams, ka 70% respondentu zina par savas izmantotās apkures iekārtas ekoloģisko ietekmi – draudzīgumu videi un apkārtējo veselībai, bet 50% atzīst, ka zina vai interesējas par tās pareizu ekspluatāciju (apkures iekārtas apkopes biežumu, pareizu kurināmā izvēli, lietošanu un uzglabāšanu).

Līdz 2024. gada pirmajai pusei pilsētu (primāri Rīgā, Liepājā, Rēzeknē) iedzīvotāji aicināti pieteikties jaunai Eiropas Savienības fondu atbalsta programmai, lai nomainītu novecojušās, neefektīvās un gaisu piesārņojošās apkures iekārtas. Pieejamais finansējums 12,44 milj. eiro apmērā paredzēts tām mājsaimniecībām, kur izmanto biomasu (malka, briketes, granulas, šķelda), taču ir iespējams pieteikties arī tiem iedzīvotājiem, kur mazajās daudzdzīvokļu mājās (indikatīvi līdz 12 dzīvokļiem) tiek izmantotas akmeņogles vai kūdra.

Finansējums tiks piešķirts četros projektu atlases uzsaukumos: pirmajā projekta iesniegumu jāiesniedz līdz 2023. gada 25. jūlijam (pieslēgumiem centralizētajai siltumapgādes sistēmai), līgumu noslēgšanu nodrošinot 2023. gada rudenī/ziemā. Otrais konkurss tiks izsludināts par siltumsūkņu iegādi un uzstādīšanu secīgi pēc pirmā 2023. gada vasarā, bet trešais uzsaukums būs par biomasas katlu nomaiņu (2023. gada rudenī). Savukārt ceturtais konkurss būs 2024. gada pavasarī – tajā varēs pieteikties visi tie, kuri vēl nebūs paspējuši to izdarīt iepriekšējās kārtās. Vairāk par programmu ieej.lv/VARAMatbalsts un ieej.lv/CFLAatbalsts

Visbiežāk aptaujas dalībnieki, kuri dzīvo privātmājās, apkurei izmanto malkas katlu – to norādīja 44% respondentu, savukārt 23% mājās ir gāzes apkure, 17% granulu katls vai kamīns (arī 17%). Aptaujā, kuru veica “Norstat Latvija”, piedalījās 1274 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Informatīvā kampaņa “Mana māja. Mana vide” tiek realizēta ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu un sniedz iedzīvotājiem informāciju par individuālo apkures iekārtu pareizu ekspluatāciju, par labu kurināmā sadedzināšanas praksi, dažādu kurināmo ietekmi uz veselību un vidi. Aktivitāšu mērķis ir veicināt iedzīvotāju uzvedības un paradumu maiņu, iegādājoties jaunas iekārtas un uzturot esošās, ilgtermiņā sekmējot mājsaimniecību apkures iekārtu radīto emisiju samazināšanos pilsētās.

 

Informatīvs video “Kā izvēlēties piemērotāko privātmājas apkures iekārtu?”