2021. gada 1.jūlijā notikusi līdzšinējo Ādažu un Carnikavas novadu apvienošanās Ādažu novadā, kurā tagad ietilpst divi pagasti – Ādažu pagasts un Carnikavas pagasts, kā to paredz Administratīvi teritoriālā reforma, kā arī Ādažu pilsēta.

Pilsēta Ādaži

No 2022. gada 1. jūlija Ādaži kļuvuši par pilsētu. Par pilsētas statusa piešķiršanu lēma Saeima, pieņemot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Jaunās Ādažu pilsētas robeža pamatā sakrīt ar bijušā Ādažu ciema robežu. Visērtāk apskatīt apskatīt jauno robežu iespējams portālā kadastrs.lv.

Ādažu pagasts

Ādažu pagasts atrodas 25 km attālumā no Rīgas centra. Ādažu pagastu veido 11 ciemi – Alderu, Āņu, Ataru, Baltezera, Birznieku, Divezeru, Eimuru, Garkalnes, Kadagas, Stapriņu un Iļķenes ciems. Lielākie no tiem ir Ādaži, Kadaga, Baltezers, Garkalne un  Stapriņi. Kopējā platība – 162,9 km2, kas aizņem 3,3 % no Pierīgas reģiona teritorijas.

38,7 % no Ādažu pagasta teritorijas klāj meži, kuros izkaisīti neskaitāmi ezeri. Lielākie no tiem – Lielais un Mazais Baltezers, Dūņezers, Lilastes, Lieluika un Mazuikas ezers. Mazais Baltezers, kura platība 119 ha, ir dziļākais Rīgas apkārtnē (dažviet pat 10 m). Savukārt Lielajā Baltezerā esošās sešas salas kopš 1924. gada ir apstiprinātas par dabas pieminekļiem, bet kopš 1977. gada – par botānisko liegumu, kurā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju skaitā kā dabas liegums kopš 1999. gada ietilpst Lieluikas un Mazuikas ezeri, pie kuriem var atrast vairākas retas augu sugas. Kopš 2004. gada aizsargājamo ainavu apvidus iekļauts ES nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju – Natura 2000 – tīklā.

Lielu daļu Ādažu pagasta teritorijas veido Ādažu poligona teritorija. Kopš 1999. gada 6652 hektāru un 150 ēkas Ādažu pagastā esošās poligona teritorijas atrodas Aizsardzības ministrijas valdījumā un tiek izmantota valsts aizsardzības vajadzībām. Minētā teritorija izvietota viena no lielākajām militārajām bāzēm Baltijā ar 4 vienībām: 3. Reģionālā nodrošinājuma centru, sauszemes spēku 1.kājnieku bataljonu, sauszemes spēku 2.kājnieku bataljonu un Nesprāgušās munīcijas neitralizācijas skolu.

Iedzīvotāju skaits ar katru gadu aug, 2020.gada sākumā jau sasniedzot 12 000 iedzīvotāju.

Carnikavas pagasts

Carnikavas pagasta teritorija: 80,2 km2
Carnikavas pagasta teritorijā ir piecas upes un kanāli, pieci ezeri un četras salas.

Iedzīvotāju skaits: 9525 iedzīvotāju (Carnikavas novada domes Dzimtsarakstu nodaļas dati uz 27.05.2019.). Vasaras sezonā iedzīvotāju skaits novadā trīskāršojas.

Attālums no Carnikavas ciema līdz Rīgai – 29 km.

Apdzīvojuma struktūra: Carnikavas pagastā ir 11 ciemi – Carnikava, Eimuri, Garciems, Garupe, Gauja, Kalngale, Laveri, Lilaste, Mežciems, Mežgarciems, Siguļi.

Transporta infrastruktūra: Carnikavas pagastu šķērso 1. šķiras ceļš Rīga (Jaunciems) – Carnikava – Ādaži (P1). Teritorijas austrumu pusē piekļaujas autoceļš “Via Baltica” (E67). Novadam cauri stiepjas elektrificēta dzelzceļa līnija Rīga – Skulte.

Dabas resursi: 19 km piekrastes līnija gar Rīgas jūras līča Vidzemes piekrasti no Kalngales līdz Lilastei. Mežsaimniecības un īpaši aizsargājamās teritorijas aizņem 55,06%, lauksaimniecībā izmantojamās zemes – 20,73%, bet ūdens objektu zeme – 6,67% Carnikavas novada teritorijas.

Aizsargājamās dabas teritorijas: Dabas parks “Piejūra” iekļauts Eiropas Savienības izveidotajā īpaši aizsargājamo teritoriju tīklā “Natura 2000”. Novadā ir divas Gaujas grīvas ainavu aizsargājamās teritorijas, kā arī Baltijas jūras piekraste.

Carnikavas pagasta nozīmīgākie objekti: Dabas parks “Piejūra”, paraboliskās kāpas, ezeri: Ummis, Garezeri, Dzirnezers, Laveru ezers un Pulksteņu ezers. Carnikavas Novadpētniecības centrs, gājēju un velosipēdu tilts, Carnikavas promenāde, koka taka Garciemā, Carnikavas muižas parks, Svētku laukums, Mežgarciems, kā arī citi objekti.