Otrdien, 16.aprīlī, Carnikavas pamatskolas multizālē notika sarunu cikla "KOPĀ" trešā tikšanās. Šoreiz tēma bija "Drošība novadā un Latvijā. Civilā aizsardzība".
Prezentācijas un dokumenti:
Ādažu novada pašvaldības izpilddirektors Guntis Porietis, kurš ir arī atvaļināts pulkvedis un bijušais BALTBAT komandieris, iepazīstināja ar iespējamajiem militārajiem draudiem, norādot, ka kara draudu risks kļuvis daudz lielāks, lai gan nevar uzskatīt, ka karš ir neizbēgams. Kara draudu risku jācenšas mazināt ar preventīvām darbībām, kas ietver sevī gan diplomātiju, gan militāro spēju palielināšanu un civilās aizsardzības sistēmas pilnveidi.
Viņš uzsvēra, ka sarunas mērķis nav celt nemieru sabiedrībā, bet gan informēt iedzīvotājus par svarīgu jautājumu pārvaldību civilajā aizsardzībā, jo sagatavojies cilvēks ir drošāks un mierīgāks.
Kara draudu gadījumā izlūkdienestu informācija būtu jau vismaz sešus mēnešus iepriekš, bet karavīru un tehnikas pārvietošanās būs redzama vismaz trīs mēnešus iepriekš.
Iedzīvotājiem apdraudējuma gadījumā svarīgi zināt, kā rīkoties un vai valsts dara visu iespējamo, lai sagatavotos draudiem. Valsts drošības institūcijām un NATO sabiedrotajiem ir izlūkošanas informācija. Par iespējamajiem kara draudiem informēs plašsaziņas līdzekļi (televīzija, radio), bet, ja tie nebūs pieejami, iedzīvotājus individuāli informēs pašvaldības policija.
Krīzes situācijā atbildīgie dienesti un bruņotie spēki īstenos apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus, tāpēc ikvienam jābūt spējīgam noturēties pirmās krīzes dienas - vismaz 72 stundas. Tieši tāpēc ikvienam būtu jāsagatavo 72 stundu ārkārtas soma.
Valsts iecerējusi, ka turpmāk būvējot jebkuru ēku, būs jāparedz arī patvertnes izbūve. Valsts arī apņēmusies nostiprināt robežu, tiesa, kā norādīja pašvaldības izpilddirektors, mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija šos soļus veic ātrāk un izlēmīgāk. Viens no veidiem, kā stiprināt aizsardzību, ir arī NATO kontingenta palielināšana, kā arī pretgaisa aizsardzības un raķešu sistēmu iegāde. NATO kontingenta palielināšana notiek jau šobrīd, un tas ir zināms drošības garants, jo Kadagas bāzē atrodas 14 valstu karavīri, kas varētu atturēt agresoru no jebkāda trieciena veikšanas.
Ādažu novada pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Gints Dzirkalis, kurš kopā ar piesaistīto komersantu, piedalījās Civilā aizsardzības plāna izstrādē, iepazīstināja ar plāna būtiskākajiem punktiem, īpašu uzmanību aicinot pievērst pulcēšanās un izmitināšanas vietām dažādu katastrofu gadījumā. Viņš arī aicināja lejupielādēt aplikāciju "112 Latvija", kas nesen ir izstrādāta.
Zemessardzes 1. Rīgas brigādes 19. kaujas nodrošinājuma bataljona Operatīvas daļas priekšnieks, majors Aleksandrs Selezens uzsvēra "72 stundu bukleta" nozīmi, atsaucoties uz ukraiņu pieredzi, kuri atzina - ja viņiem būtu 72 stundu buklets, viņiem būtu vienkāršāk saprast, kā rīkoties un ko darīt apdraudējuma situācijā.
Civilās aizsardzības speciālists, Rīgas Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons sniedza ieskatu civilajā aizsardzībā, kas ir pasākumu kopums, ko dažādu apdraudējumu gadījumā īsteno valsts, pašvaldība, institūcijas un sabiedrība. Reinsons atzina, ka apdraudējuma veidi mēdz būt dažādi (ne tikai militārs apdraudējums, bet arī plūdi, ugunsgrēki u.c.), un, jo labāk civilā aizsardzība būs sakārtota miera laikos, jo labāk tā darbosies arī militāra apdraudējuma gadījumā. Tiesa, viņš piebilda, ka daudzas iedzīvotāju darbības šādā situācijā būs atkarīgas no tā, cik efektīva ir valsts.
Militāra apdraudējuma gadījumā ir svarīgi būt informētiem, izmantojot uzticamus ziņu avotus, dokumentus jāglabā drošos un necaurlaidīgos konteineros, bet telefonā būtu nepieciešams izveidot dokumentu kopijas. Vēl viena būtiska ir cilvēcība - atbalstīt viens otru, sniedzot emocionālu atbalstu ģimenei un kolēģiem, lai tiktu galā ar evakuācijas izaicinājumiem.
Uz iedzīvotāja jautājumu, vai civilās aizsardzības jomā tiek ņemta vērā arī citu valstu pieredze, Gints Reinsons atbildēja apstiprinoši.
Kāds no iedzīvotājiem jautāja par Rīgas hidroelektrostaciju (HES), proti, vai tiek veikti kaut kādi pasākumi, lai pasargātu to no iznīcināšanas spridzināšanas gadījumā, jo sekas varētu sasniegt arī Ādažus. Aleksandrs Selezens skaidroja: "Rīgas HES nav tik vienkārši iznīcināt, tai ir speciāla sistēma, kas aizsargā no triecieniem. HES ir noplūdes kanāli pa visu dambja līniju, kas ļauj regulēt aptuveni 50% no ūdens plūsmas, pasargājot apdzīvotās vietas."
Tos iedzīvotājus, kuri nevarēja ierasties uz pasākumu klātienē vai noskatīties tiešraidē, aicinām noskatīties sarunu cikla sanāksmes video ierakstu, kas pievienots zemāk.
Nākamā sarunu cikla "KOPĀ" tikšanās plānota 14. maijā Ādažu Kultūras centrā, Gaujas ielā 33A, kad tiks runāts par izglītības kvalitāti novadā.
