Mūsu novada dabā var atrast daudz apbrīnas vērta. Piemēram, graciozās spāres, kas pēc vairākiem kāpura ādā pavadītiem gadiem uz diviem mēnešiem kļūst skaistas kā princeses un pārvietojas kā fejas.
Spāres dzīves pirmā un ilgākā daļa norit ūdenī, vēl esot kāpuram. Paiet 1–3 gadi, līdz spāres kāpurs pieaug.
Reaktīvs bēgšanas mehānisms
Ūdenī kāpurs uzglūn medījumam, nekustīgi tupot ūdenstilpes dibenā vai slēpjoties starp ūdensaugiem. Dažu sugu spāru kāpuri pat spēj pielāgot sava ķermeņa krāsu apkārtējo augu krāsai. Maskēšanās ir nepieciešama ne tikai veiksmīgām medībām, bet arī izdzīvošanai, jo ūdenī ir daudz izsalkušo.
Kad kāpurs saprot, ka kamuflāža nedarbojas, tas ātri dodas prom, izmantojot reaktīvās kustības principu: caur anālo atveri iesūc vēderā ūdeni un strauji to izmet, līdzīgi raķetei “aizlidojot” pretējā virzienā. Dažreiz šādi izmesta ūdens strūkla var sasniegt pat metra attālumu!
Spāres kāpuram ir neparasti mutes orgāni: pārveidota knaibļveida apakšlūpa garas sviras galā. Saliektā veidā visa konstrukcija cieši piekļaujas kukaiņa mutei, tāpēc to sauc par masku. Sagaidījis medījumu, spāres kāpurs ātri un precīzi ķer to ar masku, tad pievelk pie mutes un pietur ēšanas laikā. Tādējādi maska darbojas kā cilvēka roka, bet kājas paliek brīvas un droši notur kāpuru uz vietas. Spāres ir ēdelīgas, un kāpurs diennaktī var apēst tikpat, cik sver pats un pat vairāk. Par barību kļūst odu un viendienīšu kāpuri, kurkuļi un pat mazas zivteles.
Dzīvais helikopters
Tad kādā siltā naktī vai agrā rītā sākas brīnums. Radījums, kas visu mūžu pavadījis ūdenī, lieliski pielāgots ūdens videi, pēkšņi dodas svešajā gaisa vidē. Kāpurs uzrāpjas uz kāda ūdensauga stublāja, tā ādiņa pārplīst un no tās izlien jaunā spāre. Šis process spārei nav viegls un var ilgt pat līdz trīs stundām. Vēl pusstunda vajadzīga, lai iztaisnotos četri lieli spārni. Ja spāri netraucē, tā paliek uz vietas vēl vairākas stundas, kamēr ķermenis un spārni pilnīgi sacietē. Tad beidzot var doties pirmajā lidojumā. Atlikušo mūža daļu, kas ilgst līdz diviem mēnešiem, spāres piederēs gaisa pasaulei.
Spāres ir lieliski lidoņi. Tās spēj veikli lidot jebkurā virzienā, nekustīgi sastingt gaisā līdzīgi helikopteram vai zibenīgi ātri mainīt virzienu, atrasties gaisā vairākas stundas pēc kārtas un attīstīt ātrumu līdz 60 km/h!
Tumšie plankumiņi spārnu galos darbojas kā stabilizatori, lidojuma laikā dzēšot traucējošās vibrācijas. Daba ir tālredzīgāka nekā cilvēki – aviācijas pirmsākumos daudzas lidmašīnas burtiski izira gaisā vibrāciju dēļ, kamēr tika atklāts, ka spārnu galos jāliek stabilizējošs svars, bet spārēm dabas veidotā lidotspējīgā konstrukcija darbojas jau miljoniem gadu.
Skatās ar 30 tūkstošiem acu
Lai gaisā medītu odus, mušas un citus sīkus kukaiņus, nepieciešama laba redze, un spārēm tā ir patiešām lieliska. Lielās saliktās acis, kas katra sastāv no 30 000 actiņām, ir divdaļīgas. Augšējā daļa, kas vērsta pret debesīm, spēj atšķirt tikai priekšmetu formu, izmēru un kustību. Ar to pietiek, lai pamanītu medījumu vai plēsēju uz gaišā debess fona. Toties acs apakšējās daļas actiņām ir krāsaina redze, lai medījums nepazūd uz raiba zemes fona. Spāre redz tādas pašas krāsas kā cilvēks, bet vēl izšķir ultravioleto starojumu un gaismas polarizāciju.
Spāres bija pirmie zemes dzīvnieki, kas ieguva lidotspēju, un tas notika pirms aptuveni 350 miljoniem gadu. Šie krāšņie kukaiņi cilvēkam nekož un nedzeļ, tāpēc varam droši baudīt to interesanto uzvedību un daudzveidīgo skaistumu. Bet, lai varētu vērot spāres arī turpmāk, saglabāsim tīrus mūsu novada ūdeņus!
Marina Šiļina