Kopumā šajā sezonā Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) inspektori veikuši vairāk nekā 1480 bakteriālās iedegas (Erwinia amylovora) saimniekaugu pārbaudes visā Latvijas teritorijā. Pārbaužu laikā kopumā paņemti 277 augu paraugi. Pēc paraugu testēšanas Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā 13 paraugos konstatēta bīstamā baktērija Erwinia amylovora. Pozitīvie paraugi ņemti piecās vietās – trijos komercdārzos iepriekšējos gados atklātajos perēkļos Jelgavas un Kuldīgas novados, kur slimība konstatēta ābelēm un bumbierēm, piemājas dārzā Ādažu novada Carnikavā, kur slimība konstatēta pīlādzim, kā arī vilkābelēm noaugušā teritorijā Augšdaugavas novadā. Ādažu novadā šis ir pirmais konstatētais bakteriālās iedegas gadījums apsekojumu veikšanas vēsturē.
Bakteriālā iedega (Erwinia amylovora) ir ļoti bīstama augļu koku slimība, kas var izpostīt līdz pat 80% no augļu dārza stādījuma. Inficēties var ābeles, bumbieres, vilkābeles, pīlādži, klintenes, cidonijas, krūmcidonijas, korintes. Tipiskas slimības pazīmes ir brūnas līdz melnas krāsas sačokurojušās lapas, kuras turas klāt zariem, bet izskatās kā apdegušas. Ziedi un augļi vīst, sačokurojas, kļūst tumši, bet nenokrīt un turas pie auga. Bakteriālā iedega sākas no ziedu vai zaru galiem, no tiem baktērija migrē uz lielākiem zariem un izplatās tālāk uz stumbru. Jaunie zaru dzinumi brūnē, kļūst nekrotiski, zaru gali bieži izliecas āķa formā. Lielāku zaru bojātā miza uzpūšas un plaisā.
Baktērija izplatās ziedēšanas laikā ar vēju, kukaiņiem, bitēm un putniem, kuri šo baktēriju no inficētā koka pārnes uz citiem saimniekaugiem.
Kādi augi var inficēties ar bakteriālo iedegu?
Ābeles, bumbieres, pīlādži, vilkābeles, korintes, klintenes, krūmcidonijas (saimniekaugi).
Kuriem augiem baktērija nav bīstama?
Plūmēm, ķiršiem un ogulājiem.
Kā cīnīties ar bakteriālo iedegu?
Vienīgais veids kā cīnīties ar bakteriālām iedegām, ir inficēto augu nociršana un sadedzināšana.
Kā pasargāt dārzu no bakteriālās iedegas?
Bakteriālās iedegas saimniekaugus drīkst tirgot tikai, ja katram augam vai augu partijai ir augu pases. Tajās jābūt apzīmējumam “AZ” un aizsargājamās zonas organisma zinātniskajam nosaukumam vai tā kodam „Augu pase – AZ / Plant passport – PZ ERWIAM” vai „Augu pase – AZ /Plant passport – PZ Erwinia amylovora”, kas norāda uz augu izcelsmi no valsts vai reģiona, kurā slimība nav sastopama. Augu pases apliecina, ka augi ir pārbaudīti un brīvi no augu karantīnas organismiem.
Kā rīkoties, ja radušās aizdomas, ka augs ir inficējies ar bīstamo baktēriju?
Līdz ar meteoroloģiskā rudens iestāšanos saimniekaugu pārbaužu sezona šogad noslēgusies. Slimības pazīmes atkal varētu pārādīties nākamā gada pavasarī, kad vidējā gaisa temperatūra sasniegs +15oC. Ja saimniekaugiem tiks novērotas slimības pazīmes, jāsazinās ar VAAD inspektoriem, zvanot uz tuvāko VAAD reģionālo nodaļu: https://www.vaad.gov.lv/lv/filialeskuri Inspektors dosies pārbaudē, novērtēs situāciju un nepieciešamības gadījumā noņems paraugu, kam veiks laboratoriskās analīzes, un, ja apstiprināsies bakteriāla iedega, tiks noteikti fitosanitārie pasākumi.
Šeit publicēta buferzonas karte: https://www.vaad.gov.lv/lv/bakterialas-iedegas-buferzonas#rigas-regions-adazu-novads-carnikava