Ar ūdeņiem bagātīgi apveltītajā Ādažu novadā ir arī liela ūdens augu daudzveidība. Viens no tiem – bultene – lepojas ar ļoti oriģinālu izskatu. Šo augu nebūs grūti sameklēt ezeru krastos, Gaujas klusajās vecupēs vai neizžūstošos grāvjos.
Trejāda daba
Auga izskats ievērojami mainās atkarībā no augšanas dziļuma. Zemūdens lapas atgādina dzeltenzaļas zīda lentes. Tās veiksmīgi absorbē ūdenī izkliedēto saules gaismu. Peldošajām lapām ir garš kāts un sirdsveidīga vai ovāla lapas plātne, kas pārklāta ar speciālu ūdensizturīgu vielu, lai pasargātu lapas no samirkšanas un nogrimšanas. Virsūdens lapas uz vertikāliem kātiem ir izteikti bultveidīgas, kā dēļ augs arī ir ieguvis savu nosaukumu.
Bultenes spēj augt pat līdz 5 m dziļumā, bet tad augam neveidojas nedz bultveidīgās lapas, nedz ziedi. Savukārt pašā piekrastē augošām bultenēm nav zemūdens lapu, jo tās tur nav vajadzīgas. Vidējā dziļumā augam ir visu trīs veidu lapas.
Bultenei, acīmredzot, iecienīts skaitlis ir trīs. Uz trīsšķautņainā ziedneša mieturos pa trīs ir sakārtoti balti vai rozīgi ziedi, kas sastāv no trim ziedlapiņām. Arī ziedus varētu iedalīt trīs tipos: sievišķie, vīrišķie un jauktie. Zinātnieki ir noskaidrojuši, ka bultene spēj pielāgot augšanas apstākļiem ne tikai lapu formu, bet arī savu ziedu dzimumu! Sēklu ražošana prasa daudz vairāk enerģijas nekā putekšņu ražošana. Tāpēc sievišķie ziedi pārsvarā attīstās uz prāvākiem un veselīgākiem bulteņu eksemplāriem, bet vīrišķie biežāk ir sastopami uz sīkākiem, grūtākos apstākļos augošiem augiem. Galējos apstākļos (ļoti labi vai ļoti slikti) veidojas faktiski viendzimuma – sievišķie vai vīrišķie augi. Ja šādas bultenes apmaina vietām, mainās arī to dzimums. Iznāk, ka bultene kontrolē savu dzimumu – pat plašajā un daudzveidīgajā augu pasaulē šādas spējas ir reti sastopamas.
Noderēs kulināriem eksperimentiem
Bultenes sēklas ir ļoti vieglas un var ceļot ar vēja un ūdens palīdzību, nogrimstot ne agrāk kā pēc diviem trim mēnešiem. Sēklas labprāt ēd ūdensputni un citi dzīvnieki. Tomēr vairāk uzmanības izpelnās bultenes zemūdens daļa: uz sakneņa augošie gumiņi. Šie gumiņi ir ūdensputnu tik iecienīti, ka citās valstīs tos sauc par pīļu vai gulbju kartupeļiem. Patiešām, bultenes gumiņos ir ciete, turklāt tās tur ir vairāk nekā īstos kartupeļos!
Austrumāzijā bulteni audzē pārtikas vajadzībām, gumiņus ēd sacepumos un sautējumos, dažreiz pat gatavo no tiem čipsus. Japānā bultenes gumiņus sauc par kuvai un uzskata par tradicionālo jaungada ēdienu – zilpelēki gumiņi ar balto, nedaudz izliekto jauno dzinumu ir cerību, atdzimšanas un jaungada veiksmes simbols. Svaigiem kuvai esot jūtama riekstu piegarša, bet cepti tie garšo pēc nedaudz rūgtiem kartupeļiem.
Ja šīs ziņas iedvesmos lasītāju uz kulināriem eksperimentiem, jāatceras, ka bultenes gumiņus nevāc no ziedošiem augiem, to dara tikai rudenī pēc noziedēšanas vai agri pavasarī. Uzmanīgi apskatot auga lapas, ir jāpārliecinās, ka ievāktie gumiņi tiešām pieder bultenei.
Parasti liekais ūdens no augu lapām iztvaiko. Ja gaiss ir mitrs, iztvaikošana ir apgrūtināta vai pat neiespējama. Bultene aug ūdenī, tāpēc tai bieži rodas vajadzība atbrīvoties no liekā ūdens. Ja iztvaikošana ir bloķēta, bultene “raud” – izdala ūdens lāsītes lapu malās. Gaisa mitrums parasti palielinās pirms lietus, tāpēc bultenes “asaras” var izmantot laikapstākļu prognozēšanai. Ja redzam raudošu bulteni, droši vien pēc pāris stundām raudās arī debesis.