23. novembra vakarā Ādažu novada iedzīvotāji tika aicināti pievienoties diskusiju semināram, kur kopā ar Ādažu novada pašvaldības pārstāvjiem projekta ‘"Cik maksā daba?" ietvaros tika pārrunāta novada teritorijas publiskās ārtelpas ilgtspējīga attīstība.
Informatīvi izglītojošā pasākuma ievadā biedrības ‘’Baltijas krasti’’ projektu vadītāja Anete Naruška sniedza ieskatu publiskās ārtelpas ilgtspējīgai attīstībai, ieskicējot Bauhaus pieeju teritoriju ilgtspējīgā plānošanā. Tika skaidrots, ka Jaunā Eiropas Bauhaus pieeja ir mēģinājums sabalansēt cilvēku sociālekonomiskās vajadzības ar vides saglabāšanu.
Bauhaus savulaik radās kā vācu mākslas skola 20.gs. sākumā, kas noteica, ka mākslai jābūt funkcionālai, tā bija vēlme satuvināt mākslu ar amatniecību, vienot māksliniekus ar vietējiem ražotājiem, lai būtu masveidā ražojams tas, ko rada radošās personības.
Mūsdienās Jaunais Eiropas Bauhaus ir vides, ekonomikas un kultūras iniciatīva, kas savieno dizainu, ilgtspējību, pieejamību un investīcijas, lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķus. Tas nav finanšu instruments, bet ir atbalsta un tīklošanās iespēja. Uzsvars tiek likts uz materiālu atkārtotu izmantošanu ar mērķi izmantot jau esošus un radītus materiālus, tos pārstrādāt un rast jaunu pielietojumu tiem.
Šī pieeja aicina veidot tiltus starp dažādām sabiedrības grupām, jaunu un labāku pieeju veidošanai. Ārtelpas projektos akcents tiek likts uz zaļo infrastruktūru un estētiskumu. Esot pierādīts, ka ainavai ir arī psiholoģiskā ietekme, jo cilvēkiem pastāvot vajadzība pēc dabas elementiem līdzās ikdienas telpai. Rajoni ar zaļāku apkārtni uzrāda lielāku sociālo saikni starp kaimiņiem, pat uzrādot mazāku noziedzības līmeni.
Tika minēti realizētie projekti ārvalstīs. Pašmāju atzīts ir īstenotais projekts mācību klase JUME - vides izglītības un dizaina projekts, kas izveidots Cēsīs, Ruckas muižas teritorijā.
Pasākuma laikā notika diskusijas un ģenerētas idejas Ādažu novada publiskās ārtelpas ilgtspējīgai attīstībai, nodrošinot mobilitātes, funkcionalitātes, estētikas un vides kvalitātes prasības.
Tika minētas vairākas problēmas, kas skar iedzīvotāju ikdienas dzīvi, piemēram, ielu apsaimniekošana, jo īpaši vasarnīcu rajonos. Vairākkārt tika akcentēta Ādažu novada īpašā iezīme – militārā poligona klātbūtne un ar to saistītā dabas pieejamība, poligona paplašināšana uz meža rēķina, armijas tuvums, kas rada paaugstinātu trokšņu līmeni.
Pie pilsētvides plānošanas tika minēta problēma, ka pāri visam ir privātīpašuma tiesības, kas nesaskan ar pilsētplānojuma iecerēm, zaļo zonu veidošanu, ielu izbūvi un citām sabiedrības interesēs nepieciešamām vides pilnveides lietām.
Ierosinājums no publikas izskanēja, ka valstiskā līmenī vairāk uzmanības vajadzētu veltīt nevis pārkāpēju sodīšanai, bet gan labumu veicināšanai, lai sabiedrība būtu ieinteresēta veidot visiem pieejamu un patīkamu vidi.
Problēmjautājums, kuram tika meklēts cēlonis, bija, kāpēc sabiedrība neievēro jau noteiktos likumus un prasības. Atbildes tika minētas vairākas, piemēram, vēlme uzturēt tieši savu kārtību, vēlme stingi pastāvēt uz sava privātīpašuma tiesībām, ignorējot citu personu intereses, netiek saskatīta kopaina, bet tikai šauras savas privātās intereses.
Diskusija tika organizēta projekta nr. 1-08/87/2022 ''Cik maksā daba?'' ietvaros. Projekts tiek finansēts no Latvijas vides aizsardzības fonda līdzekļiem.