Mana mamma, Anastasija Poltovska, dzimusi daudzbērnu ģimenē 1912.gada 29.jūlijā. Tēvs bija atslēdznieks Berga bazārā, māte mājstrādniece. Ģimenē bija septiņi bērni (seši dēli un meita). Vecāki mira kara laikā. Kara laikā visi bija jau pieauguši, bet tāpat kā citi izbaudīja dažādas grūtības. Anastasijas vecākais brālis pazuda bez vēsts, mazākais brālis mira, neatgriezās no kara vīrs. Anastasija uzaudzināja divus bērnus (dēls, meita), strādājot dažādos darbos pamatā Rīgā, bet tūlīt pēc kara ar abiem bērniem pacēlās uz laukiem un strādāja kolhozā gan lauka darbos, gan kopa teļus.
Vēlāk atgriezās ar bērniem uz Rīgu. Un ilgus gadus nostrādāja mēbeļu firmā “Rīga” mīksto mēbeļu ražotnē. No šīs darba vietas Anastasija devās pensijā. Bet būdama pensijā vēl turpināja strādāt veikalā par apkopēju un ilgus gadus katru vasaru uzturēja kārtībā ģimenes vasarnīcu/dārzu.
Šobrīd mamma dzīvo mājā un pilnībā tiek galā ar sevi – staigā, ļoti daudz lasa, skatās televizoru (filmas, ziņas, ceļojumus). Viņas ziņā ir arī kaķa aprūpe un izklaidēšana.
Mamma ļoti interesējas, kā iet mazbērniem un mazmazbērniem. Savukārt kopā jubileju reizē esam piecas paaudzes.
Anastasija atceras visus tuvinieku vārdus un dzimšanas dienas un par tām mums atgādina jau laicīgi. Mamma joprojām ir aktīva un visu bērnu un mazbērnu vārdā gribas novēlēt vēl ilgu mūža gadus. Un svinot 100 gadu jubileju mamma sacīja, ka gribētu nodzīvot līdz 115 gadiem, ko arī sirds novēlam.
Meita Ņina Židele