Pavisam drīz ekspluatācijā tiks nodota jauna būve – Gaujas – Baltezera kanāls. Pašreiz Ādažu novada būvvalde izstrādā un saskaņo kanāla izmantošanas (ekspluatācijas) noteikumus. 2018.gadā tika izstrādāts kanāla atjaunošanas būvprojekts, un šobrīd būve tiek gatavota nodošanai ekspluatācijā. Ādažu novada pašvaldība organizē arhitektūras studentu ideju projektu izstrādi par kanāla attīstību. Būvvalde aicina ikvienu iedzīvotāju dalīties ar idejām par kanāla attīstību līdz šā gada 1.martam, sūtot tās uz e-pasta adresi: buvvalde@adazi.lv.
Gaujas – Baltezera kanāls uzbūvēts laikā no 1899. līdz 1903.gadam, lai nodrošinātu koku pludināšanu no kokmateriālu ieguves rajoniem Vidzemē pa Gauju, Gaujas – Baltezera kanālu, cauri ezeriem uz Daugavu un tālāk, uz Rīgas ostu. Kanāla garums – 3142m, platums 7-10m, slūžas nodrošina ūdens līmeņa starpības regulēšanu. Saskaņā ar Ādažu novada Teritorijas plānojumu kanāla aizsargjosla – 20m, kas nosaka, ka apbūve kanāla krastos nedrīkst būt tuvāk par 20m no kanāla malas. Tauvas josla kanālam –10m. Šai teritorijai (10m abās kanāla pusēs) jābūt brīvai no žogiem vai citiem šķēršļiem. Kanāla krasti stiprināti ar rievpāļiem. Gultnē gar rievpāļu aizsargsienām – akmens šķembu bērums. Kanāla nogāzes slīpums – no 1:1,5 līdz 1:2. Kanāla platums pie iztekas no Gaujas – 6m līdz slūžām, 8m kanāla vidējā posmā un 10-14m iztecē Mazajā Baltezerā. Kanāla krastos atrodas Utu kalns (daļēji pašvaldības un privāts īpašums), Alderu ciems, kas vēsturiski izveidojies kā plostnieku ciems, tagad – ar plašu savrupmāju apbūvi. Ciema centrā atrodas publisks objekts Jāņu kalns (pašvaldības īpašums) un viena no Latvijā pirmajām alus darītavas atrašanās vietām, kas nav saglabājusies. No gājēju tiltiņa pār kanālu, pie tā ietekas Mazajā Baltezerā, redzama Baltezera baznīca, kas būvēta 18.gadsimta 70. gados.
Visas idejas tiks apkopotas un izvēlētas īpaši interesantākās un dzīvotspējīgākās!
Foto Māris Vītols