Viss sākās ar skatienu – tā var teikt par Antona un Jadvigas iepazīšanos. Jadviga tolaik strādāja "Rīgas modēs" un pusdienlaikā izskrēja padzert kafiju. Kafejnīcā Teātra ielā viņa sastapa jūrnieku Antonu, kurš nupat bija atgriezies no jūras. Antonam tobrīd bija 26 gadi, Jadvigai – 18.
"Mēs jau ar skatienu vien sapratām, ka esam tie, kuriem jābūt kopā," saka Jadviga.
Pēc triju gadu draudzības abi mija gredzenu 1970. gada 4. decembrī. Apprecēties jaunajam pārim izdevās tikai ar trešo reizi, jo divreiz Antona reisi aizkavējās un viņš nevarēja savlaicīgi atgriezties dzimtenē. Trešajā reizē Antons no jūras atgriezies vien divas dienas pirms laulības reģistrācijas datuma.
"Tā bija tikpat skaista diena kā šodien," savu kāzu dienu atceras Jadviga. Antons precizē: "Bija vēl skaistāka. Todien ārā bija apmēram -3 grādi, visi koki balti. Kāzu diena bija īpaša."
"Vai nebija grūti, kamēr Antons bija jūrā? Mani sasildīja siltas un mīļas vēstules. Man tas laiks bija ļoti dārgs un skaists," atklāj Jadviga, uzsverot, ka dzīvesbiedrs pratis skaisti rakstīt.
Jūrā Antons gāja 13 gadus, bet pēc tam, kad piedzima dēls Romualds, nolēma, ka jūrā vairs neies – grib redzēt, kā bērns aug. Vēlāk sācies darba periods Latvijas Jūrniecības savienībā, kuru Antons vadījis vairāk nekā 20 gadus. Antona darba mūžs augstu novērtēts ne tikai padomju laikos, bet arī neatkarīgajā Latvijā – gaujēnietis saņēmis Satiksmes ministrijas Atzinības rakstu par izcilu profesionālo darbību un nozīmīgu personīgo ieguldījumu Latvijas jūrniecības tradīciju uzturēšanā un jūrniecības nozares attīstībā, bet par nopelniem Latvijas valsts labā Antons iecelts par Atzinības krusta virsnieku.
Sākotnēji abi dzīvojuši Rīgā, bet vēlāk, pateicoties darbam, tikuši pie zemes gabala pie Dzirnezera. 1978. gadā abi rakuši pamatus savai vasarnīcai. Tagad tā jau ir četras reizes renovēta un kļuvusi krietni lielāka nekā bija sākumā. Patstāvīgi dzīvot Gaujā Vjateru pāris sācis 2009. gadā.
"Mēs kopā esam jau 58 gadus. Mēs esam ļoti laimīgi, ka esam nodzīvojuši tik ilgu mūžu kopā. Mīlestība ir jākopj. Par attiecībām ir jārūpējas visu dzīvi, lai pretī būtu smaids, attieksme, cieņa. Protams, arī mums ir bijuši strīdi, taču nekad nav skanējuši vārdi par šķiršanos," saka Jadviga, piebilstot, ka mūsdienās cilvēki svin greznas un lepnas kāzas, taču bieži šķiras. "Nav jau māksla izšķirties. Māksla ir nodzīvot un sadzīvot."
Mēs jau ar skatienu vien sapratām, ka esam tie, kuriem jābūt kopā. Mēs esam ļoti laimīgi, ka esam nodzīvojuši tik ilgu mūžu kopā. Mīlestība ir jākopj!
Antons un Jadviga ir kaislīgi ceļotāji. Kad sieva jautā, cik valstīs ir bijuši, vīrs atbild ar pretjautājumu: "Vai tad to var saskaitīt?" Viņi bijuši Kambodžā, Taizemē, Apvienotajos Arābu Emirātos, Indonēzijā, Dominikānā, kā arī daudzviet Eiropā – Horvātijā, Portugālē, Spānijā, Grieķijā, Bulgārijā un citur. Kā visīpašāko vietu, kur būts, abi nosauc Dominikānu, īpaši izceļot dabu, bet skaistāko un romantiskāko pilsētu - Parīzi.
"Katrā vietā ir kaut kas skaists, taču īpaša man šķita Dominikāna," teic Jadviga, piebilstot, ka ieguldīšana ceļojumos ir labākā investīcija. "Daudz redzēt, iepazīt jaunas vietas un iegūt jaunus draugus – tas ir pats svarīgākais. Tās ir atmiņas, kas paliek ar tevi."
"Pasaulē ir ļoti daudz skaistu vietu. Dominikānā man patika viss – daba, okeāns, cilvēku attieksme. Jutāmies tur tā, it kā viņi ļoti nepacietīgi bija gaidījuši, kad mēs ieradīsimies," norāda Antons.
Divreiz Smaragda pāris apbraucis apkārt Eiropai. Antons joko: "Kad Tu ej garām Monako spēļu zālēm (Casino de Monte-Carlo), ir sajūta, ka Tu jūti dolāra smaku."
Jadviga neslēpj, ka ceļojumos ar gidu noteikti ir interesantāk, savukārt Antons atceras kādu gidu Ēģiptē, kurš "bija paraugs tam, kā cilvēks ir iemīlējies savā darbā" – viņš tik ļoti ar sirdi un dvēseli, ar lielu aizrautību stāstījis vietām un notikumiem, ka Antons un Jadviga par viņu runājuši pat vēl pēc atgriešanās no ceļojuma.
"Pēc astroloģiskajām zīmēm esam skorpions un mežāzis – tie nesader kopā. Bet redz, ka mēs tomēr sadzīvojam. Kurš no mums biežāk piekāpjas (abi smejas)? Tas atkarīgs no situācijas. Antons ir vairāk ieturēts, es – emocionāla, līdz ar to, mēs viens otru līdzsvarojam," saka Jadviga.
Antons uzreiz piebilst: "Man patīk disciplīna – lai viss ir minūti minūtē. Reiz man darbā bija ekskursijas brauciens uz Klaipēdu. Protams, piedāvāju to Jadvigai. Teicu, ka plkst. 8.00 jābūt pie pašreizējās Ministru kabineta ēkas. Jau plkst. 7.45, visi, kas bija pierakstījušies ekskursijai, sēdēja autobusā. Pienāk plkst. 8.00. Jadvigas kā nav, tā nav. Saku – brauciet! Pēc tam joka pēc sagaidīju Jadvigu. Atnāca pusdeviņos: "Vai, es pirmā laikam?!" Izrādās, jaunā dāma ilgi bija pucējusies." Jadviga uzsver, ka kopš tā gadījumā, viņa nekad vairs nav kavējusi.
Jautāts, kura no sievas īpašībām Antonam patīk vislabāk, viņš saka: "Visas sievas īpašības ir labas". Savukārt Jadviga atzīst: "Man patīk vīra attieksme pret visu – ļoti pozitīva un ļoti atbildīga. Punktuāls, atbildīgs, nopietns, gudrs."
"Man paps vienmēr mācīja – jābūt gudram! Kā? Ja Tu nevari izpildīt, tad nesoli," par jau bērnībā gūtajām dzīves gudrībām atklāj Antons. "Tagad daudzi rīkojas pēc partiju principa – sasola, bet solīto neizpilda." Sieva viņu papildina: "Nesen izlasīju franču aktiera Alena Delona sacīto pirms nāves. Viņš teica – šo pasauli es pametu ar prieku nevis nožēlu. Viss ir samākslots. Tagad cieņa vairs neeksistē. Neviens netur doto vārdu. Tikai naudai ir nozīme."
Abi atceras arī 1991. gada Barikāžu laiku, par kuru saņēmuši piemiņas zīmes. Jadviga neslēpj, ka visbriesmīgākā nakts bijusi tā, kad Doma laukumā barikādēs bijis arī abu tolaik 16 gadus vecais dēls, taču patiesībā lielākais apdraudējums bijis viņai pašai.
"Tolaik mēs dzīvojām Vecmīlgrāvī. Mūsu kaimiņš sargāja tiltu un vienā brīdī man piezvanīja un teica, ka ļoti grib ēst - lai es viņam kaut ko atnesu. Atnesu viņam bļodu ar galertu, bet to bļodu sašāva. Tieši, kad biju uz tilta, sākās šaušana, kurā dzīvību zaudēja Roberts Mūrnieks – barikāžu pirmais upuris. Varēja būt visādi," saka Jadviga.
Tagad Antonam un Jadvigai priecīgākie notikumi ir brīžos, kad Gaujā nedēļas nogalēs atbrauc gaidītākie ciemiņi - dēls Romualds ar vedeklu Astru, un mazbērni Ralfs (12) un Alise (10).