Ikdienā mēs visi saskaramies ar sarežģītiem dokumentiem, gariem likumu pantiem un birokrātiskiem terminiem. Tomēr situācijās, kad cilvēkam nepieciešama palīdzība – vai tā būtu darba zaudēšana, slimība vai juridisks jautājums –, valodas sarežģītība var kļūt par nepārvaramu šķērsli. Ādažu novadā sociālā darba speciālisti sociālās akcijas ietvaros aicina savas jomas pārstāvjus runāt vienkāršāk, lai sniegtais atbalsts nepaliktu tikai "uz papīra".
Kad informācija kļūst par barjeru
Sociālais dienests katru dienu palīdz iedzīvotājiem, kuri nonākuši krīzes situācijās. Bieži vien darbinieki novēro, ka cilvēki līdz galam neizprot viņiem sagatavotos dokumentus vai pakalpojumu nosacījumus. Tas nenotiek uztveres problēmu dēļ, bet gan tādēļ, ka informācija ir pārsātināta ar profesionālo žargonu un gariem, saliktiem teikumiem.
Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka aptuveni 15% iedzīvotāju ir nepieciešama pielāgota informācija. Tas attiecas ne tikai uz cilvēkiem ar veselības traucējumiem, bet uz ikvienu, kurš nav konkrētās jomas speciālists.
Kas ir vieglā un vienkāršā valoda?
Lai gan šie jēdzieni ir līdzīgi, tiem ir atšķirīgas nianses:
Vienkāršā valoda: Informācijas pasniegšana bez sarežģītiem terminiem un teikuma konstrukcijām, padarot līgumus vai lēmumus saprotamus ikvienam.
Vieglā valoda: Īpaši pielāgota forma cilvēkiem ar uztveres grūtībām. Tajā izmanto īsus teikumus (viena doma teikumā), ikdienas vārdus un pat attēlus.
Latvijas Universitātes pētniece Velga Polinska uzsver, ka šāda pieeja nav "modes kliedziens", bet gan reāla nepieciešamība iekļaujošai sabiedrībai. Pētījumi rāda, ka vieglā valoda nebojā latviešu valodu, bet ir tās literāra, mērķtiecīgi reducēta forma.
Piemērs: Civillikums "cilvēku valodā"
Lai saprastu atšķirību, salīdzināsim Civillikuma fragmentu par mantojuma tiesībām:
Oriģināls: "Mantot spēj arī tādas juridiskas personas, kuru nodibināšanu mantojuma atstājējs paredz savā rīkojumā nāves gadījumam..."
Vienkāršajā valodā: "Mantojumu var saņemt arī juridiskas personas (piemēram, biedrības vai uzņēmumi), kuras mirušais savā testamentā ir paredzējis."
Aicinājums speciālistiem un iedzīvotājiem
Vienkāršas valodas lietošana nav tikai jauks žests – tā ir cieņpilna attieksme pret cilvēku un viņa tiesībām uz saprotamu informāciju. Tas palīdz pacientam ārsta kabinetā izprast savu diagnozi un klientam pašvaldībā – savas tiesības.
Aicinām visus Ādažu novada speciālistus, kuri ikdienā strādā ar cilvēkiem, izvērtēt situāciju un lietot vienkāršākas saziņas principus. Tas nepadara darbu apjomīgāku, bet gan efektīvāku, jo saprotama saziņa ir pamats veiksmīgam rezultātam.
Raksts sagatavots, balstoties uz LU pētnieces Velgas Polinskas interviju žurnālā „Alma Mater” 2026/1.
Autori: Līga Ozola-Poga, Linda Lancmane