10. aprīlī Ādažu Brīvā Valdorfa skola rīkoja forumu “Esmu valdorfskolēns”, kopā pulcējot izglītības jomas speciālistus, skolotājus, vecākus, bijušos un esošos skolas audzēkņus.
Paneļdiskusijā par alternatīvās izglītības lomu un statusu Latvijā Rūdolfs Kalvāns, Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta vadītājs, atzina, ka dažādība izglītības sistēmā ir nepieciešama, tāpēc alternatīvo izglītības iestāžu darbība Latvijā ir ne vien apsveicama, bet arī atbalstāma. Tā ir ar ilggadēju vēsturi un balstīta zinātniski pierādītos pētījumos par bērnu audzināšanu, attīstību un labbūtību. Ne velti arī Latvijas valsts normatīvajos aktos alternatīvā izglītība ir iekļauta kā pilntiesīga izglītības joma līdzās vispārizglītojošajai sfērai.
Rolands Ozols, Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāra vietnieks izglītības politikas jautājumos, Baiba Moļņika , UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre un Dagnija Baltiņa ,Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore, bija vienisprātis par to, ka šī ir skola, kurā dzimst radošums. Šeit izglītība ir vērtība, kas veidota savstarpējā cieņā, ar milzīgu ģimenes nozīmi it visā mācību procesā.
Ādažu novada pašvaldības domes pārstāvji Gatis Miglāns, priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs, un Oksana Brūvere, Ādažu novada pašvaldības izglītības satura un kvalitātes speciāliste, papildināja iepriekš sacīto ar atziņām, ka šo 33 gadu laikā skola sevi ir pierādījusi kā labas izglītības kvalitātes mācību iestāde, kurā strādā augsti profesionāli pedagogi. Labs rādītājs ir tas, ka skolas absolventi jau kā vecāki šeit ved izglītoties savus bērnus, tātad teiktais par ģimeniskumu un atbalstošo vidi skolā ir patiess. Skolu finansiāli atbalsta arī pašvaldība, jo novada kopienas piederības veidošana ir nozīmīga novada labklājības un tādas vides veidošanai, kurā ģimenes vēlas būt, dzīvot un audzināt savus bērnus.
Foruma otrajā daļā notika paneļdiskusija ar skolas absolventiem par skolas gaitām Ādažu Brīvajā Valdorfa skolā, un ko skola ir devusi turpmākajām dzīves gaitām, veidojot profesionālo karjeru. Bijušie skolas audzēkņi izteica līdzīgas un vienotas atziņas ar to, ka skola esot iemācījusi patstāvību, atbildību par savu rīcību, drosmi jautāt un interesi izzināt visu, kas šķiet neskaidrs un nesaprotams. Arī foruma vadītājs Kaspars Breidaks, kas ir šīs skolas absolvents, piekrita vienaudžu teiktajam, ka viens no lielākajiem ieguvumiem ir skolas mācību process, kas sevī iekļauj ne vien zināšanu apguvi noteiktos mācību priekšmetos, bet plašā radošuma iespēja – ik dienu skola sniedz iespēju gan dejot, gan dziedāt, gan spēlēt teātri, neskatoties uz to, vai ir atbilstošas dotības. Tas ļauj audzēknim būt brīvam savās domās un darbos, taču vienlaikus tas prasa milzu atbildību. Līdztekus skola sniedz ticību sev, saviem spēkiem, ka viss ir iespējams un visu var paveikt, galvenais – uzdrīkstēties un darīt.
Skolas radošuma klātbūtne bija jaušama arī foruma laikā - visi klātesošie varēja apskatīt izstādi par skolas absolventu gaitām un skolēnu darbiem, kur līdzās muzicēja skolas muzikanti, tāpat ikviens varēja našķoties kafejnīcā, kur dažādus gardumus piedāvāja skolēni un skolas absolventi.
Ādažu Brīvā Valdorfa skola dibināta 1993. gadā. Kā atzina skolas valdes priekšsēdētāja Kerola Dāvidsone, skola darbību uzsāka ar pirmajām trim klasītēm un bērnudārza grupiņu zaļā lauku pļavā, kur ganījās govis. Tagad no aptuveni 60 bērnu kolektīva skola izaugusi par atpazīstamu un nopietnu izglītības iestādi pašā Ādažu pilsētas centrā, kurā mācās 450 pamatskolas un vidusskolas audzēkņu un vairāk nekā 50 bērnudārznieki.
Skola ietilpst Latvijas, kā arī Vispasaules valdorfpedagoģijas asociācijā, kurā šobrīd apvienojušās 1182 skolas 66 valstīs un 1911 bērnudārzi 69 valstīs.
Foruma laikā skolai tika pasniegta UNESCO atzinība par iekļaušanu UNESCO asociēto skolu tīklā.
Valdorfa pedagoģija ir īpaša alternatīva apmācības sistēma. Skolai sekmē skolēna spējas atvērties dzīvei un pasaulei, jebkura pāragra intelektualizācija un specializācija ir noraidāma un atvairāma. Visos mācību priekšmetos dominē mākslinieciskais elements. Bērns tiek salīdzināts ar mazu sēkliņu, kuru iesēj, lai izaugtu koks. Visam jānotiek tieši tāpat kā dabā — tieši tad, kad cilvēks ir tam gatavs.