19. aprīlī dzejas cienītājiem bija iespēja iepazīties ar jauno dzejnieku Čaku Veidenu, Interesanta saruna izvērtās par dzejnieka daiļrades sākumu, un arī turpmāko šī dzejnieka dzejas likteni, kā arī par dzejas stilu, kāds piemīt Čakam Veidenam.
Ne vienmēr izdevēji viņa daiļradi atzīmējuši ar pozitīvu atzīmi, bet pirmais, kurš pamanīja dzejnieka talantu, bija dzejnieks Knuts Skujenieks. Autora izvēlētais pseidonīms jau liek iezīmēt dzejas raksturu. Iedvesmu savai dzejai autors smēlies no latviešu izcilajiem dzejdariem A. Čaka, E. Veidenbauma un I. Ziedoņa.
Čaks Veidens ir arī mūziķis, sporta treneris, aktieris un fotogrāfs. Autors savus dzejoļus sācis rakstīt 9. klasē.
Autora radošās izpausmes sākās ar dzeju, tad pievienojās ģitāras spēles prasme, dziesmu melodiju un dziesmu tekstu radīšana un visbeidzot uzstāšanās publikas priekšā.
Autora debijas krājums "Dzeja", tā sastāv no 3 daļām – 1. daļa "Jūtas", 2. daļa "Pārdomas" un 3. daļa "Nenopietni". Un, pēc autora vārdiem, dzeja vairāk ir čakiska.
Otrā grāmata "Sazvērestības teorijas par mīlestību un dzīvi" ir skarba un patiesa. Kā autors pats saka, "šī grāmata ir vairāk veidenbaumiska".
Kā, piemēram, dzejoļa "Pīļu dīķis" fragments:
Ne jūra, ne okeāns.
Ne ezers un pat ne līcis!
Bija reiz dīķis.
Peļķei par lielu, bet upei par lēnu.
Dīķī dzīvoja pīles.
Un dziedāja pīļu dziesmas.
Un tām bija pat savi pēkšķēšanas
Dziesmu svētki.
Pīles pārtika no baltmaizes,
Ko atsvieda onkuļi no austrumiem,
Briseles kāpostu no rietumiem.
Vai dzejolis ar nosaukumu "Vai mūsdienās Čaks mīlētu Rīgu?"
Uz ielas stūra, kur Čaks sita kanti brūtei,
Tur tagad redzu elektro skūteri.
Lepnas Čaka mamzeles vairs nestaigā pa bulvāriem,
Bet pa interneta portāliem.
Velk minisvārkus,
Bet džentelmeņi cigāru dūmus pin veipos.
Sirds uz trotuāra, tā gan vēl turpat!
Pasākumu dzejnieks noslēdza ar dziesmu havajiešu ģitāras - ukuleles pavadījumā.