Rīcība iespējamo apdraudējumu situācijās

• Seko līdzi atbildīgo dienestu mājaslapās un sociālos tīklos:

  • Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests www.vugd.gov.lv, Facebook - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, X- @ugunsdzeji, Instagram- ugunsdzēsēji
  • Iekšlietu ministrija www.iem.gov.lv, Facebook – Iekslietas, X- IeM_gov_lv,
  • Aizsardzības ministrija www.mod.gov.lv, www.sargs.lv ,  Facebook – Aizsardzibasministrija, X- aizsardzibasmin, Instagram- latvijas_armija
  • Nacionālie bruņotie spēki www.mil.lv, Facebook – esmukaravirs, X- ESMUKARAVIRS, Instagram- esmukaravirs
  • Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests https://www.nmpd.gov.lv, Facebook – NMPdienests, X- NMPdienests, Instagram- nmpdienests
  • Veselības ministrija https://www.vm.gov.lv,  Facebook – VeselibasMinistrija, X- veselibasmin, Instagram- veselibas_ministrija
  • VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs https://videscentrs.lvgmc.lv/, Facebook – Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, X- @VSIA_LVGMC
  • Valsts vides dienests https://www.vvd.gov.lv, Facebook – videsdienests, X- videsdienests

Apdraudējuma gadījumā visā valstī vai konkrētā teritorijā tiek iedarbinātas trauksmes sirēnas. Apziņošanu var veikt arī atbildīgo dienestu darbinieki, izmantojot operatīvo dienestu transportlīdzekļus un skaļruņus. Lai saņemtu informāciju par turpmāko rīcību, seko informācijai plašsaziņas līdzekļos.

Tu vari zvanīt:

• BEZMAKSAS
• no jebkura telefona
• ari bez SIM kartes

Zvani, ja:

• izcēlies ugunsgrēks
• apdraudēta cilvēka dzīvība vai veselība
• nepieciešama medicīniskā palīdzība
• nepieciešama policija
• jūtama gāzes smaka
• noticis ceļu satiksmes negadījums
• noticis negadījums uz ūdens
• noticis negadījums uz dzelzceļa
• radies vides piesārņojums
• atrasts aizdomīgs priekšmets
• dzīvnieks nonācis bezpalīdzīgā stāvokli

Vairāk informācijas šeit: www.112.lv

Latvijā plūdi var veidoties ilgstošu nokrišņu, sniega kušanas vai ledus sastrēgumu rezultātā, kad strauji ceļas ūdens līmenis un ūdens appludina apkārtējās teritorijas.

Atceries! Sagatavošanās nozīmē mazāku uztraukumu un apdraudējumu!

Ko darīt laikā, kad pastāv plūdu draudi?

• Vērsies savā pašvaldībā un noskaidro, vai Tavas ģimenes mājoklis atrodas plūdu apdraudētajā teritorijā. Informāciju par plūdu apdraudētām teritorijām iespējams skatīt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra tīmekļvietnes www.meteo.lv sadaļā "Plūdu riska informācija".
• Ja atrodies plūdu apdraudētā teritorijā, savlaicīgi parūpējies par veciem cilvēkiem, bērniem, invalīdiem un slimniekiem, atrodot viņiem šajā laikā drošāku mājvietu pie radiem vai draugiem. Nepieciešamības gadījumā lūdz palīdzību savā pašvaldībā.
• Apzini vietu, kur nepieciešamības gadījumā evakuēt mājlopus, mājdzīvniekus un kā tos nodrošināt ar barību. Ja tādas iespējas nav, savlaicīgi vērsies pēc palīdzības savā pašvaldībā.
• Seko informācijai plašsaziņas līdzekļos. Klausies meteorologu brīdinājumus un seko situācijas attīstībai sava mājokļa tuvumā, informē kaimiņus.
• Noskaidro un saglabā savā mobilajā tālrunī un piezīmju grāmatiņā pašvaldības un operatīvo dienestu tālruņa numurus, lai ziņotu par plūdu sākšanos un saņemtu palīdzību.
• Sagatavo lietas, ko ņemsi līdzi evakuējoties, jo māja var applūst īsā laika sprīdī. Izvērtē, kuras mantas Tev būs nepieciešamas evakuācijas vietā. Ieteicams līdzņemšanai sagatavot ārkārtas gadījumu somu. Ņem vērā! Somai ir jābūt tik smagai, lai Tu pats to varētu panest. Pats minimums, kas jāņem līdzi evakuējoties, ir nauda, dokumenti un sakaru ierīces.
• Sagatavo evakuācijai izmantojamos transportlīdzekļus, piemēram, automašīnas, traktorus u.tml. un peldlīdzekļus, piemēram, laivas, plostus u.tml.
• Lai samazinātu plūdu nodarītos materiālos zaudējumus, pārvieto mantas no pagrabtelpām un pirmajiem stāviem uz augšējiem stāviem vai bēniņiem, nostiprini pagalmā un mājas tuvumā esošus priekšmetus.
• Atstājot māju un saimniecības ēkas, atslēdz elektroenerģijas un gāzes padevi, vietējās apkures ierīces un iekārtas, aizver logus, durvis, lūkas un slēģus.
• Evakuācijas gadījumā paziņo par to tuviniekiem.

Ko darīt, ja plūdi sākušies negaidīti?

• Ja tuvākā apkārtne un mājoklis strauji applūst, saglabā mieru un rīkojies operatīvi. Zini, ka nepieciešamības gadījumā operatīvie dienesti Tev steigsies palīgā!
• Ja tas neapdraud Tavu dzīvību un veselību, kā arī Tev ir piemērots transportlīdzeklis, tad evakuējies!
• Ja evakuēties nav iespējams, tad pārvietojies uz ēkas augšējiem stāviem vai jumtu.
• Ja apdraudēta Tava veselība vai dzīvība, zvani Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam uz tālruņa numuru 112.
• Ja plūdi sākušies naktī, izmanto gaismas signālu, lai glābējiem signalizētu par savu atrašanās vietu.

Ņem vērā!

• Lai evakuācija norisinātos droši, esi uzmanīgs, izmantojot peldlīdzekli (piem., laivu) vai sauszemes transportlīdzekli. Rēķinies, ka ūdenī var būt šķēršļi un ka ceļi var būt izskaloti, kā arī tie var iebrukt.
• Ja, saņemot aicinājumu evakuēties, Tu tomēr atsacīsies evakuēties, tad atteikums Tev būs jāapstiprina rakstiski, tādējādi pašam uzņemoties atbildību par iespējamām sekām. Atteikuma veidlapa par evakuāciju.
• Ārkārtas situācijas izsludināšanas gadījumā var tikt piemērota piespiedu evakuācija.

Kā rīkoties plūdu gadījumā? 

Video, kurā iespējams gūt ieskatu par rīcību plūdu gadījumā.

• Iedzīvotāju brīdināšanai
  • DUS/GUS stacijās avārijas gadījumā tiek izmantota automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma, kā arī darbinieki veic apmeklētāju informēšanu. Nopietnas avārijas gadījumā, kad tiek apdraudēta satiksmes drošība uz autoceļiem un tuvējām ielām, sabiedrības informēšanu organizē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).
• Inventārs avārijas gadījumiem
  • nepieciešamības gadījumā DUS/GUS stacijās ir izvietots ugunsdzēsības inventārs, pirmās palīdzības aptieciņa un naftas produktu absorbents.

• Evakuācijas pasākumi
  • pēc trauksmes vai avārijas draudiem darbinieki ar klientiem dodas pēc iespējas tālāk no bīstamajiem objektiem. Nelabvēlīga vēja virziena vai augstas avārijas bīstamības gadījumā, jādodas uz vietu, kas ir droša (tālāk no avārijas vietas) un jāpakļaujas VUGD amatpersonu norādījumiem.
• Pirmā palīdzības un neatliekamā medicīniskās palīdzības pasākumi cietušajiem 
  • Nogādāt cietušo svaigā gaisā un veikt pirmās palīdzības pasākumus. Sīku traumu gadījumos izmantojami pirmās palīdzības līdzekļi, kas atrodami DUS/GUS un automašīnās esošās aptieciņās. Nopietnu traumu gadījumā uz DUS/GUS jāizsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, zvanot uz 113 vai 112.

PAMANOT AVĀRIJU DUS/GUS ZVANĪT VALSTS UGUNSDZĒSĪBAS UN GLĀBŠANAS DIENESTAM -112

Kā rīkoties ugunsgrēka gadījumā

Nekrītiet panikā, jo objektīvs situācijas novērtējums un pareizas rīcības izvēle palielina Jūsu iespējas izglābties. Ja pamostaties un konstatējat, ka izcēlies ugunsgrēks, pārvelieties pāri gultas malai un rāpojiet uz durvju pusi. Turoties tuvāk grīdai Jums iespējams paglābties no bojāejas. Rāpojiet uz istabas durvju pusi. Mēģiniet uztaustīt durvis ar roku. Necentieties paņemt kādas drēbes vai vērtslietas.

Ja varat izkļūt no telpas:

Ja, uztaustījuši durvis, jūtat, ka tās nav karstas, mazliet paveriet tās un pārliecinieties, vai ārpusē nav dūmi un uguns. Kad atstājat istabu, aizveriet durvis, tas mazinās uguns izplatību un aizsargās Jūsu īpašumu. Neaizmirstiet paņemt atslēgas. Ja visi evakuācijas ceļi būs slēgti un pamest ēku nevarēsiet, Jums vajadzēs atslēgu, lai atgrieztos dzīvoklī, kas kļūs par drošāko patvēruma vietu.

• Nemēģiniet meklēt, kurā vietā deg. Vērtīgais laiks, ko tādējādi zaudēsiet, var būt izšķirošs, lai paspētu glābties.
• Nekavējieties kāpņu telpās un gaiteņos, domājot, ko darīt. Pametiet māju pēc iespējas ātrāk. Jums jāzina, kuri mājas gaiteņi ved strupceļā, centieties izvairīties no tiem.
• Vienmēr izmantojiet tikai kāpnes. Nekādā gadījumā neizmantojiet liftu.
• Rēķinieties ar to, ka visapkārt būs panika. Tāpēc turieties pie kāpņu margām, tas palīdzēs Jums noturēties, ja kāpņu telpā būs drūzma.
• Pirms atstājat ēku, nemēģiniet iekštelpās satikt visus tuviniekus, jo dārga ir katra minūte.
• Kad esat nokļuvuši drošībā, zvaniet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Neuzskatiet par pašsaprotamu, ka to jau būs izdarījis kāds no kaimiņiem. Nenolieciet klausuli, kamēr dispečeri nav saņēmuši visu viņiem nepieciešamo informāciju.
• Neejiet atpakaļ mājā, kamēr ugunsdzēsēji glābēji to nav atļāvuši.

Ja Jūs nevarat izkļūt no telpas:

• Ja, uztaustījuši durvis, jūtat, ka tās ir karstas, neveriet tās vaļā. Tas var nozīmēt, ka aiz durvīm plosās uguns. Atverot durvis, liesmas uzreiz iekļūs istabā. Aizvērtās durvis var būt par aizsegu no uguns un pasargāt Jūs, kamēr ierodas glābēji.
• Ja durvis ir karstas, aizbāziet spraugas. Šim nolūkam vislabāk kalpos mitri dvieļi, segas. Noderēs arī palagi, drēbes.
• Ja ir pieejams telefons un telpā, kurā atrodaties nav dūmu, zvaniet uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu tālruņa numuru 112.
• Rāpojiet pie loga un mazliet paveriet to. Atverot logu pilnīgi, Jūs radīsiet caurvēju, kas veicinās dūmu pieplūdumu istabā.
• Turieties zemu pie loga, tas ļaus Jums elpot svaigu gaisu no ārpuses un izvairīties no dūmiem, kas lēnām piepildīs istabu.
• Ja iespējams, aizsedziet degunu un muti ar kādu samitrinātu materiālu, tas filtrēs dūmus un elpot būs vieglāk.
• Tikai galējas nepieciešamības gadījumā atveriet logu pilnīgi vai izsitiet stiklu. Tādā gadījumā dūmi var iekļūt istabā arī no mājas ārpuses. Turklāt, stikls būs izsists un Jums vairs nebūs iespēju logu aiztaisīt.
• Ja atrodaties pirmajā stāvā un varat pa logu izkļūt drošībā – dariet to.
• Ja atrodieties augstāk par pirmo stāvu, labāk atturieties no lēmuma lēkt. Daudzi cilvēki, kuri būtu varējuši ugunsgrēkā izdzīvot, gaidot pēc palīdzības savā istabā, ir gājuši bojā, lecot no bīstamiem augstumiem.

Kā pievērst uzmanību, ja nevarat izkļūt no istabas:

• Radiet troksni, lai pārējie zinātu, kur Jūs atrodaties. To vislabāk darīt, klauvējot ar kādu priekšmetu, nevis kliedzot.
• Vicinot pa logu dvieli vai palagu, Jūs pievērsīsiet uzmanību savai atrašanās vietai.

Elektroierīču droša ekspluatācija 

1. Esi īpaši piesardzīgs vannas istabā, tualetē, pagrabā, dažās vietās virtuvē, uz balkona, lodžijas un ārā, jo šajās vietās ir elektrobīstamību pastiprinoši apstākļi:
   1. strāvu vadošas grīdas (betona, ķieģeļu, keramikas flīžu);
   2. metāla konstrukcijas un komunikāciju metāla cauruļvadi (siltā un aukstā ūdens, gāzes un centrālās apkures metāla caurules, radiatori, vanna, dušas kabīnes pamatnes metāla daļas, gāzes un elektriskā plīts).
2. Aizsardzība pret zibeni. Pret zibens radīto pārspriegumu jūsu mājoklī var droši aizsargāties, izmantojot zibens aizsardzības sistēmas - iekšējo un ārējo. Ārējā zibens aizsardzība nodrošina zibens strāvas drošu novadīšanu līdz zemei, bet iekšējā zibens aizsardzība sastāv no potenciāla izlīdzināšanas un pārsprieguma aizsardzības sistēmām telpās.
3. Nedrīkst:
   1. darbināt elektroierīces, ja ir redzams pat it kā nenozīmīgs to bojājums - bojāti to apvalki, bojāta pieslēgumvadu izolācija, pieslēgumvadiem ir bojātas kontaktdakšas vai to vispār nav;
   2. lietot pašdarinātus vai labotus drošinātāju ieliktņus;
   3. remontēt elektrotīklam pieslēgtas elektroierīces;
   4. mainīt spuldzes un tīrīt gaismekļus, ja nav atslēgts spriegums;
   5. dzīt naglas vai urbt caurumus sienās un griestos, nepārbaudot, vai tur nav elektroinstalāciju vadu;
   6. pagalmā vai dārzā lietot elektrotīklam pieslēgtas sadzīves elektroierīces: veļas mazgājamās mašīnas, gludekļus, sulu spiedes, ūdens vārāmās kannas u. c. elektroierīces, kuras nav paredzētas lietošanai ārpus telpām.
4. Iegādājoties jaunu elektroierīci, vēlams:
   1. sevišķi bīstamās vietās cilvēku, mājdzīvnieku un īpašuma aizsardzībai izmantot strāvas noplūdes automātu;
   2. instalācijai izmantot daudzvadu kabeļus ar vara dzīslām. Vienfāzes elektroierīcēm - trīsvadu kabeļus, trīsfāžu elektroierīcēm - piecvadu kabeļus un kontaktrozetes ar aizsargzemējuma spaili;
   3. ieteicams izvēlēties ierīces ar dubulto izolāciju, jo tas pasargās no elektrotraumām un atvieglos šo ierīču pieslēgšanu elektrotīklam;
   4. ērtai un drošai ekspluatācijai veco drošinātāju vietā uzstādīt attiecīga raksturojuma automātslēdžus;
   5. lai nodrošinātu biroja iekārtu nepārtrauktu darbu, ir derīgi lietot nepārtrauktās barošanas bloku (UPS);
   6. ja nav iespējams iegādāties ierīces ar dubulto izolāciju, jāizvēlas ierīces, kuru korpusam ir aizsargzemējums, par ko liecina kontaktdakša ar aizsargzemējuma spaili.
5. Derīgi zināt, ka:
   1. mājokļa elektrotīkla izbūvi drīkst veikt tikai licencētu firmu speciālisti vai sertificēti elektriķi;
   2. vienlaikus pieskarties elektroierīcēm un ar zemi savienotām konstrukcijām var būt bīstami;
   3. pirms jaunas elektroierīces pieslēgšanas elektrotīklam rūpīgi jāiepazīstas ar tās lietošanas instrukciju;
   4. strādājot ārā, garāžā, pagrabā, saimniecības ēkā, drīkst lietot tikai speciālus gaismekļus, kurus pieslēdz 12 V spriegumam;
   5. lai novērstu iespējamos negadījumus, jāveic kvalificēta elektroietaišu apkalpošana un periodiskas pārbaudes. To veic sertificēti speciālisti.
6. Ja elektroierīce aizdegusies:
   1. atvienot to no elektriskās strāvas;
   2. apklāt ar biezu audumu (nedrīkst lietot sintētiskus materiālus);
   3. ja iespējams, izsviest degošo vai gruzdošo elektroierīci no mājas vai dzīvokļa, iepriekš pārliecinoties, ka netiek apdraudēti cilvēki;

Atcerieties!

Degošu elektroierīču dzēšanai nedrīkst izmantot ūdeni vai citu šķidrumu, tas var būt bīstami Jūsu dzīvībai!

Informatīvais materiāls "Ugunsdrošība daudzdzīvokļu mājās"

Informatīvais materiāls "Ugunsdrošība viendzīvokļa mājās"

Par dūmu detektoriem

No 2020.gada 1.janvāra visos mājokļos ir jābūt uzstādītiem autonomajiem ugunsgrēka detektoriem jeb dūmu detektoriem.

Autonomo ugunsgrēka detektoru pielietošana, kā rāda pasaules pieredze, ir efektīvs risinājums, lai pasargātu mājokļa iemītnieku dzīvības no pēkšņa ugunsgrēka briesmām, tāpēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD)  aicina iedzīvotājus iegādāties un uzstādīt dūmu detektorus.