23. augusts ir ne tikai atgādinājums par rudens tuvošanos, bet arī Latvijas vēstures pagriezienu punktu iezīmējošs datums, kas simbolizē piemiņu un sabiedrības aktivitāšu nozīmi. Augustā katru gadu atceramies 1939. gada noziedzīgo Molotova–Ribentropa paktu un tā traģiskās sekas, kā arī 1989. gada Baltijas ceļu, kas apliecināja mūsu tautas nesatricināmo brīvības gribu, galvenais bija – neaizmirst, nezaudēt cerības un rīkoties saskaņā ar savu sirds spēku un pārliecību. Arī šogad augustā vidū norisinājās ikgadējais Ādažu novada Ādažu un Carnikavas Politisko represēto biedrības piemiņas brauciens, kurā biedrības biedri un folkloras kopas “Cēlāji” dalībnieki priekšsēdētāja Vladislava Šaripo un Ivana Graudiņa vadībā šoreiz devās iepazīt Kurzemes pusē esošās piemiņas vietas un godināt represiju upurus.
Brauciena maršruts veda cauri zīmīgām Kurzemes vietām, kurās saglabātas smagas, bet nozīmīgas vēstures liecības, bet stāsts par Ēvaldu Valteru kuplināja braucienu, ļāva uzzināt daudz jaunā, kā arī piešķīra nostaļģijas noti.
Pirmā apstāšanās vieta bija Kuldīgas novada Kurmāles pagasts. Kur Politiski represēto biedrības dalībnieki apmeklēja kādreizējā Planīcas pagasta, bet tagadējā Kurmāles pagasta represēto piemiņas vietu. Pie piemiņas akmens un informatīvā stenda, kurā lasāmi izsūtīto novadnieku saraksti, tika nolikti ziedi un iedegta svecīte. Informatīvo plāksni rotā Andreja Eglīša vārdi: "Ir tikai VIENA LATVIJA, un citas nav nekur. Tā nāk no senču zemes dzīlēm un debesīm, kas kopā tur." Šīs rindas īpaši aizkustināja brauciena dalībniekus, atgādinot par dzimtenes mīlestību, kas palīdzēja izdzīvot pat visbargākajos Sibīrijas soda nometņu apstākļos, braucējos par represiju gaitām pastāstīja un klusuma brīdi noturēja novadpētnieci un Ēvalda Valtera piemiņas istabas glabātāju Ainu Sļisarenko. Vēstures un Ēvalda Valtera piemiņas entuziaste novadīja viesiem ekskursiju par Kūrmāles pagasta sirdi, parādīja krāšņo Vilgāles ezeru, kur vasaras vidū notiek tradicionālās vērienīgās peldēšanas sacensības, kā arī kādreiz tika ierīkota pirmā somu pirts padomju Latvijā Novadniekiem bija izcila iespēja ne tikai apmeklēt Ēvalda Valtera un viņa sievas Veras Gribačas-Valteres piemiņas istabu, ekspozīcija tika izveidota pavisam nesen – 2024. gada pavasarī, ko ikdienā pieskata un aizrautīgi dalās stāstos Aina Sļisorenko. Leģendārais akordeons, Veras skatuves tērpi, aptuveni 4000 grāmatu no Ēvalda Valtera personīgās bibliotēkas tagad glabājas Kurmāles pagastā centrā. Ēvalda Valtera dzimtās mājas Kurmāles pagastā nav saglabājušās – to vietā uzcelta jauna māja. Ēvalda Valtera personības pētniece dalījās ar aizkustinošiem stāstiem par Ēvaldu Valteru, tostarp par unikālo atradumu aktiera rakstāmgalda atvilktnēs – līdz šim nepublicētajām atmiņām "Manas skatuves un kara gaitas" un pretpadomju poēmu "Rusiāde". Šīs liecības atklāj Valtera nesatricināmo drosmi un tēvzemes mīlestību okupācijas gados.
Sirsnīgi pateicoties vēstures liecību glabātajai, ādažnieki un carnikavieši devās uz Kuldīgas centru, kur ne tikai tikās ar Kuldīgas novada politiski represēto nodaļas pārstāvjiem, bet arī izstaigāja Kuldīgas – vēsturisko hercogistes galvaspilsētas vēsturisko centru, kur turpinājās “tikšanās” ar Ēvaldu Valteru, kur pie tēlnieka Oskara Mikāna izveidotā un pirms desmit gadiem, 2016. gadā atklātā vides objekta “Tējas tase kopā ar Ēvaldu Valteru” brauciena dalībnieki kopīgi iemūžināja braucienu fotoattēlos.
Atpakaļceļā dalībnieku autobuss piestāja Rendā, kur izveidota vērienīga un pārdomāta piemiņas vieta – ansamblis 1941. gada 14. jūnijā un 1949. gada 25. martā no Rendas pagasta varmācīgi aizvestajiem iedzīvotājiem. Pie stēlas, kurā iekalti desmitiem iznīcināto un izsūtīto dzimtu vārdi, brauciena dalībnieki ar klusuma brīdi un ziediem godināja svešumā aizvilkto tautiešu piemiņu. Pie abām augstākminētajām vietām Ādažu novada Carnikavas pagasta folkloras kopa “Cēlāji” ieturēja patriotiskos muzikālos brīžos, atgādinot, ka mūzikai un dziesmai ir būtiskā nozīme gara stiprināšanā un piemiņas saglabāšanā.
Kā uzsvēra pasākuma dalībnieki, šādi ikgadējie braucieni nav tikai piemiņas brīdis pagātnei – tie ir skaistie un saviļņojošie tikšanās brīži, atgādinājums, cik dārga un sargājama ir Latvijas neatkarība un miera debesis šodien. Ādažu novada Ādažu un Carnikavas Politisko represēto biedrības vadītāji un pārstāvji izsaka pateicību Ādažu novada pašvaldībai par pastāvīgo atbalstu šo piemiņas braucienu īstenošanā!
Olga Rinkus